Vēsture

Liepkalnu produkcija atšķiras no citām. Tās pamatā ir Mendziņu dzimtas iekoptās maizes cepšanas tradīcijas, kuras aizsākušās pirms vairāk nekā 80 gadiem. Šīs tradīcijas ir pārmantojusi maiznīca „Liepkalni” un veiksmīgi tās turpina pilnveidot un pielietot.

Katrā lauku sētā savulaik tika cepta maize, arī Liepkalnu mājās, kur Latvijas laikā Naukšēnu pagastā saimniekoja krietns saimnieks Jānis Mendziņš. Viņam piederēja liela, labi iekopta saimniecība ”Liepkalni”, kura izveidota 1928. gadā. Liepkalnu tīrumos sēja rudzus un miežus, mājai blakus auga kuplas liepas.
mendzinu foto

Rudenī nokultos zeltainos graudus mala dzirnavās: rudzus - rudzu maizei, miežus – karašai . Sestdienās saimniece, apsējusi ap galvu baltu lakatiņu, abrā iejauca maizi, iekūra lielo maizes krāsni un ar koka lizi lika krāsnī lielos, apaļos maizes klaipus. Drīz jau visa sēta kārdinoši smaržoja pēc svaigas maizītes. Saimnieks Jānis pirmo nogriezto riecienu vienmēr nobučoja. Liepkalnu saimniece zināja savus īpašos meistarstiķus, ar gadiem krātas receptes, pēc kurām ceptā maizīte bija īpaši maiga un sātīga. Maizei tika pievienotas arī pašu izaudzētās linsēklas, ķirbju sēklas, ķimenes.

Līdz 20.gs. 70 gadiem Mendziņu saimnieks savu māju unikālo auru glabāja un sargāja. Citi no viņa mācījās, pozitīvi iedvesmojās. Laiks un notikumi nenosargāja ne pašu saimnieku, ne stiprās mājas. “Liepkalni ” kolhozu gados aizgāja nebūtībā, kā daudzas lauku sētas. 20 gadus, no 1972. - 1991. gadam, savu spēku glabāja zeme un lauki, lai atkal atdzīvotos labās rokās.

Kad Mendziņu Jāņa mazdēls Dagnis ar brāli 90. gadu sākumā atguva “Liepkalnu” zemi, mājas vairs nebija. Vēl arvien stāvēja tikai laukakmeņu krāvumi gar tīrumu malām, kurus vectēvs bija savēlis no akmeņiem kā robežzīmes. Dagnis izjuta piederību savai dzimtai un viņš vēlējās stiprināt aizcirstās saknes. Dagnis godāja zemi, un sapnis atkal tajā audzēt labību bija tik stiprs, ka piepildījās pavisam drīz. 1993. gadā, kad pirmā rudzu un miežu raža bija nokulta, no pašu izaudzētiem graudiem jaunais saimnieks atsāka cept maizi ne tikai savai ģimenei, bet apkārtējiem pagastiem. Pats iejauca ieraugu, pats mīcīja mīklu. Savu pirmo cepienu Dagnis vēlējās stipru un pamatīgu, tāpēc abrā iejauca rudzu miltus un cepa rupjmaizi, vislatviskāko un sātīgāko, kādu cep tikai Latvijā. Recepšu un meistarstiķu gudrības saņēma no vecāsmātes atstātajiem pierakstiem un apkārtnes tantēm, kas visu mūžu bija cepušas maizi. Vēlāk receptes tika pilnveidotas un papildinātas.

Maizes stāsts pa īstam atsākās Rūjienā, kad to sāka cept pārvietojamā lauku maizes krāsnī, kas bija kurināma ar malku. Krāsns tagad apskatāma jaunākajā Liepkalnu ražotnē – Klintainē pie Daugavas. Maize tika cepta tikai no Liepkalnu saimniecībā izaudzētiem graudiem, kurus samala vietējās sudmalās. Paplašinoties ražošanai, graudus sāka iepirkt no apkārtnes zemniekiem. Tā tas turpinās vēl arvien. Graudus pamatā maļ Naukšēnu dzirnavās. Liepkalnu rudzu maize joprojām tiek cepta tikai no Latvijā audzētiem rudziem un daram to pēc latviskām tradīcijām jau SIA "Liepkalni" maiznīcās Rūjienā, Valmierā, Klintaines pag. ”Liepsalās”, Ķekavas pag., ""Džutas", t/c A7, kā arī Igaunijā, Pērnavā.